Emociju Blogs

Viens no vadošajiem tehnoloģiju blogiem Mashable 30 jūnijā rīko vispasaules Social Media Day meetup. Šajā neformālajā iniciatīvā viens no 1396 pasākumiem notiks arī Latvijā, Rīgā.

Mashable vispasaules pasākums ir svinības par godu tehnoloģiju sasniegumiem, kas ļauj ikvienam simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā sazināties reālā laikā, paust savu viedokli un tikt uzklausītam. Šī ir iespēja sastapties ar digitālo kopienu klātienē.

Social Media Day pasaulē notiek otro reizi un šogad pienācis laiks atzīmēt arī Latviju, kā aktīvu sociālo platformu vidi pasaules sociālo mediju kartē.

Dažādās sociālās platformas uzņem apgriezienus vienojot visdažādākos cilvēkus, dalot tos interešu un aizraušanos grupās, apvienojot vienā valodā runājošos un noārdot valstu robežas. Tomēr dzīvais rodas tikai no dzīvā un mums joprojām vissvarīgākās ir tikšanās ikdienā, vienam ar otru. Mashable pasākumi izcili pasvītro nozīmīgāko no mūsu saziņām – klātienes sarunu.

Latvijas Social Media Day iezīmēts vispasaules Meetup platformā un tīmeklī atrodams: ej.uz/SMDRiga. Pasākuma laikā visā pasaulē tiks lietota twitter birka #mashmeetup, kuru mēs Latvijas pasākuma rīkotāji aicinām papildināt ar #SMDRiga.

Latvijas sociālo platformu interesenti 30.jūnijā pulcēsies Rīgas centrā – Galleria Riga terasē un jau no 16.30 sāksies iepazīšanos un diskusiju laiks, kurā par pārsteigumiem rūpēsies pasākuma rīkotāji un laikraksta Diena žurnālists Atis – @AtisRozentals.

Mashable pasākumam Latvijā palīdz notikt laikraksts Diena un Latvijas Mobilais Telefons.

Kas ir meetup?

Tā ir neformāla klātienes saruna, kurā pulcējas dazādās sociālās platformās pazīšanos nodibinājušie.

Kas ir Mashabel Social Media Day?

Vispasaules pasākums, kas aicina klātienē sastapties zemeslodes sociālo platform interesentus un nevirtuāli komunicēt par svarīgo

http://www.meetup.com/Mashable/details/102744/

Kas ir Mashable?

Viens no pasaules vadošajiem tehnoloģiju un sociālo platform blogiem, kura ikdienas skatījumu skaits ir miljonos, kura FB fanu lappuse pārsniedz 500 tūkstošus sekotāju un kura veidotājs Pete Cashmore ir viens no vispārzināmākajiem ASV sociālo platform ekspertiem.

http://mashable.com/

Kāpēc Latvijā?

Mūsu valsts ir savā ziņā unikāla, jo lokāls sociālais tīkls kā draugiem.lv ir absolūts retums, jo lokāla mammu kopiena tīmeklī calis.lv izveidojās krietni pirms Myspace, FaceBook un twitter.

Mums svarīgi sevi pieteikt kā modernu (lai arī trūcīgu) un zinošu valsti vispasaules sociālo platform izpratnē un Mashable pasākums ir lieliska iespēja to darīt.

ej.uz/SocialMediaDay

Vakar man bija liela vēlme skatīties “domburšovu”. Tik liela, ka neskopojos ar dažiem latiem, kuri man kā apollo interneta lietotājam ļauj skatīt iTV. Pēc dažām tehniskām ķibelēm – nodevos raidījuma diskusiju baudīšanai.

Laikraksta Diena darbinieku nesaskaņas ar īpašnieku, kuru atklātībā pārstāv Aleksandrs Tralmaks ir kļuvušas par īstenu latviešu stāstu. Mazliet bailīgais, nervozais un, tai pat laikā, ļoti izturētais īpašnieka pārstāvis, par savu daudzpadzmit gadus pieredzi mediju vidē lepnās redaktores un citi aizgājušie līdzstrādnieki, kā arī citi tipāži mirgojuši gan interneta vidē, gan TV ekrānos. Un tautā par “patiesības ministriju” nodēvētais laikraksts ir izveidojis sev izcilu publicitātes kampaņu pirms abonēšanas uzsākšanas. Diemžēl publicitāte ir tik negatīva visiem – gan piņķerīgajos stāstos pajukušajam īpašnieka pārstāvim, gan taisnīgās žurnālistikas sargsuņiem, gan tiem, kuri izmanto straujās izmaiņas redakcijas struktūrā, lai ērtāk iekārtotos kādā nedaudz vērtīgākā amata pozīcijā.

Esmu piedzīvojis īpašnieku maiņu preses izdevumā, kurā reiz bija lemts būt kā rakstošam darbiniekam. Gan nesalīdzināmi mazākā, bet – pirkšanas pārdošanas manierē – ļoti salīdzināmā.. Iepriekšējais izdevējs un īpašnieks toreiz guva vienīgo bonusu absolūti izdevīgākajā reklāmas cenas piedāvājumā, taču nekā citādi nebija ietekmējis mūsu mazās redakcijas darbu. Nāca jauni laiku un – pārpircējiem pabīdot malā kādreizējos redakcijas vadību – par ziņu redaktoru iecēla mani – zaļknābi un dzīvē nepieredzējušu tipāžu. Es tobrīd lepojos ar jauno sasniegumu un ne mirkli neaizdomājos – vai tas ir ētisks lēmums (nu gluži kā tagad tie jaunie karsoņi, kuri lepni izvirzās Dienas redakcijas hierarhijas augstākajos amatos). Manas saites ar izdevumu pārtrūka strauji – kādā dienā mani palūdza labot materiālu, kurā “redakcijas politikai neatbilstoši” – lasi – “kritiski” bija atspoguļots kāds izdevēja draugs un potenciālais reklāmdevējs. Toreiz man pietika prāta un dūšas piecelties un atstāt skaisto titulu uz svaigi nodrukātās vizītkartes.

Taču tikpat labi es varētu būt palicis, knibinājis visiem izdevēja draugiem ērtus bet lasītājam ne sevišķi interesantus raksteļus, kas zin, varbūt, līdz pat šai dienai.

Ak Latvijas žurnālistu saime – arī tā no norisēm Mūkusalas mājā guvusi vien negatīvu kopējo reitingu, jo plašākais sabiedrībai atklāja, ka jau daudzus gadus par pilnīgi saprotamiem pieņem standartus, kas nozīmē – rakstīt par tēmām, kuras ir ērtas un derīgas izdevējiem. Un – Dienas sāgā nav neviena, kurš “mestu akmeni”.. Jo ikviens ir saskāries ar tiešo un netiešo cenzūru, tieši vai netieši to pieņēmis un pieļāvis..

Dombura raidījums man ļoti tieši ar šo patika – parādījās attieksmes un izpratnes par to cik sekla zampa patiesībā ir citās (un nu jau visās) Latvijas preses izdevumu redakcijās, kur redaktoram ir klaji vienaldzīgi, ka laikraksts atklāti lobē īpašnieka intereses.

Arī Aleksandrs Tralmaks parādīja sevi kā politvaroni, izvairoties ierasties uz tiešraides diskusiju – bēguļojošs un par sevi nedrošs “īpašnieka pārstāvis”..

Un, lai gan paštaisnums man šķiet tikpat nevēlams kā klaja izrādīšanās ar savu reliģiozitāti, es tomēr nostājos tai barikāžu pusē, kurā tiek gaidīts, ka CitaDiena spēs kļūt ne vien par “aizgājēju” blogu, bet īstu un vērtīgu modernu mediju.