Emociju Blogs

(sociālo platformu pasaka)

Tā bija gluži ierasta diena. Kalendārs rādīja nedēļas otro darba dienu un kādas lielvalsts prezidents telefonsarunā apspriedās ar kādas mazas, bet izmisuma vēl nepieveiktas valsts premjerministru. Mikroblogu vietnē twitter uzdevu jautājumu par to – cik bieža un ierasta ir ASV prezidenta saziņa ar citu valstu vadītājiem telefoniski.

Atbildi no prezidenta Obamas PR dieneste tā arī nav izdevies sagaidīt.

Šīs mazās par domas jau arī nav par šo konkrēto atgadījumu – ASV prezidenta twitter kontam nupat ir jau vairāk nekā seši ml joni sekotāju un iedomājoties vien, kāds spēks vajadzīgs lai atbildētu uz kaut vienu ikkatra sekotāja individuālu jautājumu nāk prātā epizode no amerikāņu smieklfilmas par visvareno Brūsu un cenšanos atbildēt uz neskaitāmajiem cilvēces jautājumiem, Dieva vietā..

Taču mūsu „obamas” – vai saziņa sociālajās platformās ar Latvijas valstsvīriem ir kvalitatīvi uzlabojusie kopš dienas, kad jūsmīgi atklājām premjera, prezidenta (lai arī vēlīni)  un citu politiķu runātavas?.

Tā saucamais priekšvēlēšanu laika karsonis, kad katrs aktīvajā politikā spīdēt gribētājs bija sataustījies līdz twitter, draugu un facebook lapām, savam blogam ir beidzies. Aktīvā pozīcija ir apputējusi, jeb, aktuāli gadalaikam — sasalusi un  iesnigusi. Blogos joprojām ir vien tieši tie paši dažus mēnešus senie pirmsvēlēšanu saukļi un arī aktivitāte twitter beigusies līdz ar rezultātu pasludināšanas skaudro mirkli. Klusums..

Taču skumjākais visā šai situācijā ir nenoliedzamais fakts, ka sociālās platformas, kuru izveides būtība ir tiešas sarunas veicināšana starp diviem ieinteresētiem sarunu biedriem, politikas un valsts pārvaldes augstāko amatpersonu līmenī joprojām nav dialoga vietnes. Paziņojumi, deklaratīvas frāzes, vai vēl trakāk pusaprauti teikumi, kas nav pat daļa no preses paziņojuma  virsraksta.

Politikas darboņu (lasi – viņu komunikācijas dienestu) atbildes sociālajās platformās ir retas, ierasti uz komplimentāriem jautājumiem.

Notiek nevis debates ar domubiedriem un citādi domājošajiem, bet – par labu manieri tiek uzskatīta citādi domājošas personas viedokļa bloķēšana. Situācijās ikdienā, ne sociālo platformu saziņas telpā, tas nozīmē — ūdens sejā un skaļi, ar brīkšķi, aizcirstas durvis sarunas biedra acu priekšā.

Sociālo platformu etiķeti nepārzina un nevēlas apgūt.

Domāju – vai vēstule Ziemassvētku vecītim, patiesa, īsta vēstule tam vīriņam aiz polārā loka varētu nest brīnumu? Vai tomēr paši „obamas” un viņu palīgi pratīsies un spēs kaut likvidēt agonējošus sociālo platformu kontus un tīmekļa vietnēs izlikt paziņojumu par nākamā blograksta parādīšanos ap nākamās valdības šūpošanas laiku. Vai — labāk jau tad pirms nākamajām vēlēšanām?.

Nē – šī nav skaudra gaušanās un nav arī iemesls, lai „veco mediju speciālisti” lepni izgrieztu krūti, sakot, ka sociālo mediju saziņas burbulis ir plīsis. Šīs ir pārdomas par to cik bezjēdzīgi tiek izniekotas sociālās saziņas telpas un kādā tukšumā aizskan vēstījumi.

Šajās dienās daudz vairāk nekā iepriekš lasu literatūru un blograkstus par sociālo platformu novērtēšanas iespējām. Sajūsminos par dziļiem domugraudiem un smaidu par dažu paspašludināto ekspertu viedokļiem. Un, kā dienas deva šai informācijas plūsmā nāk mosties.org (http://twitter.com/modo_lv) raksts par twitter,  analizējot Radio 101 „maldu mārketingu”.

Es neizmantošu iespēju paklusēt, bet līdztekus, varbūt vēl citiem apstrīdamiem apgalvojumiem, kurus savā rakstā ataino autors, atļaušos norādīt vien uz nelielu niansi. Radio 101 twitter sekotāju skaits, kas Latvijas mērogam ir ievērojams nozīmē ne tikai sīku ciparu, ja to pielīdzinām ASV twitter „grandiem”, taču uz šo skaitli izpaužas vienkārša ietekmes formula.

Es vienkāršojot, gribu apgalvot, ka katram no 8 176 radio 101 sekotājiem ir savs,  mazākais 100 cilvēku — sekotāju loks. Un ja viedoklis par radiostaciju izplatās nosacītā auditorijā 8 176 * 100 — to nebūt nevar vairs saukt par mazu skaitli. Protams, Latvijas twittertelpa nav tik liela, Jūs teiksiet.

Un es piekritīšu.

Tomēr, ja kādam no Jums ir interese atsaukties uz sausu skaitli, der atcerēties, ka ikvienā gadījumā jāvērtē konteksts un sakarības starp šo un citu informāciju, kas kopā ļauj novērtēt twitter ietekmi un aplēst konkrētā skaitļa vērtību sociālo platformu telpā!

Iedvesmai – http://tinyurl.com/32kymrr

Vakara spontānās idejas nereti ved pie laba rezultāta. Jo sevišķi, ja rūpīgi plānotās vakara idejas izplēn, kad pie KSuns ieejas pamani stundu garu rindu trīs minūtes pirms Islandes filmas sākuma.

Paldies Dievam, mēs dzīvojam krīzes galvaspilsētā, kurā ir vēl citas kino izklaides iespējas!.

Ar mīļoto mums ir daudz kopīgu jauku kino piedzīvojumu. Varētu pat teikt, ka tā ir labi vadīta vakara iezīme – labs kino uz lielā ekrāna. Un arī šis vakars netika norakstīts uz slinku padošanos.

Foruma kinoteātrī, uz kuru nu ved jaunatklātais tunelis iepriecina ar filmu Julie & Julia http://www.imdb.com/title/tt1135503/ .

Un šis kino ir viena no nedēļas, varbūt pat mēneša izvēles iespējām uz lielajiem ekrāniem Rīgā.

Lielisks, asprātīgi izspēlēts stāsts par divu sieviešu kaislību gatavot gardu maltīti. Vienai – rakstot izcilu pavārgrāmatu Amerikas konservētā nebaudāmā un fastfood personāža izaugsmei, rādot ceļu franču kulinārijas noslēpumos.. Un otra, kura, raksta blogu kā termiņprojektu, eksperimentējot virtuvē un ar maltīti veidojot neklātienes dialogu ar savu kulinārijas elku.

Julie & Julia ir gan sirsnības pilns  skatāmgabals, lai to redzētu kopā ar mīļoto, gan derīgs ikkatram, kurš reizumis klikstina datrortaustiņus, rakstot savas pārdomas. Starp citu, ekrānā redzētais rosina nedaudz eksperimentēt virtuvē..