Saprašanās mistērija. twitter..
Būt saprastam nav vienkārši. Gadu simtiem „būt par muti otra ausīm” ir izaicinājums katram personiski un daudzkārt nozīmīgāks tas ir izaicinājums mums – cilvēkiem, kas realizē sevi sabiedriskajās attiecībās.
Latvijas sabiedrībā valdošās klišejas, par nozēlu, ierāmē valsts pārvaldi ciešās stereotipu robežās. „Neelastīgi”, „atrauti no sabiedrības” un „sarežģīti” varētu būt labākie no epitetiem, kurus ikdienā nākas sadzirdēt, pārvaldes darbiniekiem. Tomēr entuziastiski cilvēki par spīti stereotipiem nemitīgi attīsta veidus, tuvināties sabiedrībai, uzklausīt tās viedokli un to jēgpilni izmantotu pārvaldes darbā. Sabiedrības viedokļu līderi šīs ieceres un mehānismus, lai virzītos uz savstarpēju sapratni bieži kritizē ārkārtīgi asi un kategoriski, tīņu pasaules uztverei raksturīgajā „melns-balts” jebšu „patīk-nepatīk” veidā.
Kad pirmdienas replikās radio ēterā Māris Zanders pieminēja ministru komunikāciju sociālajā mikroblogā twitter, novērtējot to kā kavēkli un laika izšķiešanu, par ko nu nodokļu maksātājiem nekādi nebūtu jāpriecājas, sastingu. Man atliek vien cerēt, ka Zandera kunga ierastā skepses poza šo jautājumu rindo par „vienu no” un nesagaida iedziļināšanos. Šādas frāzes izskan plašsaziņas telpā, tiek apspriestas un rod sekotājus.
Atzīstot, ka mikroblogošana ir zināma modes lieta tomēr ir pilnīgi skaidrs viens – tas ir perfekts tuvas saziņas veids ikvienam. Mikroblogošana twitter ir tiešs un atklāts veids, kā paust savas domas, kā parādīt sevi – nepastarpināti – bez preses paziņojumu glītā un noapaļotā ietvara. Pats lieliskākais, ka twitter pēc būtības ir bezmaksas saziņas platforma. Un ja valsts pārvaldes vadošās amatpersonas ir gatavas veltīt laiku, atbildēt un risināt konkrētus jautājumus un problēmas caur šo moderno tehnoloģiju instrumentu, tas ir jāatbalsta.
Jaunās sociālās platformas deldē formālu saikni, samazina jautājumu un atbilžu „ceļošanu” oficiālajā sarakstē. Valsts amatpersonu gadījumā mikroblogi un citi sociālo platformu risinājumi liecina par atvērtību un drosmi komunikācijā. Lai arī dzirdēts par konservatīvu pieeju, sociālo mediju tematikai nepievērst uzmanību, norobežoties no šī jaunā – nevar, jo tās jau patlaban vieno ievērojamu daļu jaunās un aktīvās sabiedrības.
Twitter nenoliedzami ir gan pozitīvs pienesums, gan arī mīnusi – būtiskākais no kuriem – tas līdzīgi jebkurai darbībai patērē jūsu laiku. Taču klātbūtne mikroblogu vidē ļauj lieliski izjust sabiedrības noskaņojumu, to vai citu tēmu novērtējot. Lakoniskais 140 rakstu zīmju formāts pieprasa spēju izteikties īsi un skaidri. Un atkal – šis ir pretstats tradicionālajām un jo sevišķi valsts pārvaldē ierastajai saziņas manierei.
Šodien nu mēs esam – pa vidu divām polārām pieejām – no vienas puses valsts pārvalde, valsts institūciju un ierēdniecības kontakti ar sabiedrību tiek saukti par pārāk inertiem un politiskie darbinieki par atrautiem no sabiedrības. No otras, kā Zandera kunga gadījumā – meklējumi tuvināties un būt pieejamiem saziņā, izmantojot strauju popularitāti iekarojošas sociālās platformas, tiek saukti par nelietderīgu laika šķērdēšanu un niekošanos.
