Emociju Blogs

Valsts pārvaldē Latvijā sociālās platformas nav noklusētā komunikācijas rīku komplekta sastāvdaļa. Parasti ir 0 budzēta un 99 darbi, kuriem līdztekus tad nu būtu jāapgūst vēl viens jauns. Jau vairākus gadus Valsts kanceleja cenšas savu enerģiju un degsmi vairot un nodot citiem ministriju un iestāžu darbiniekiem. Daži pieņem, daži izveido “kurlu” tvitterkontu, kas tikai stāsta par sevi un nekavējas, lai klausītos un atbildētu uz jautājumiem, vēl citi..

Kam būtu jānotiek, lai džentelmeņa komplekts facebook, twitter un foursquare sasniegtu mūsu varas gaiteņus?.

Kamēr šis jautājums virmo gaisā – paraudzīsimies uz to kā izcili pasaules politiskie līderi darbojas, iekļaujot savā sociālās saziņas ikdienā foursquare.

Sāksim ar lielvalsts ASV prezidentu Baraku Obamu. Foursquare ir Baltā nama konts – foursquare.com/whitehouse, kurā Savienoto valstu līderis apliecina, ka ir aktīvs, viesojoties pie tautas, publicē tekstus, attēlus. Obama atzīmējas (veic check-in) ar zināmu regularitāti un tam seko ap 53+ tūkstoši 4sq lietotāju. Kā sākumā solīts – (http://www.whitehouse.gov/blog/2011/08/15/take-tip-white-house-foursquare) te ir gan ikdienas aktivitāte, gan valsts vēsturē svarīgo un prezidenta apmeklēto, punktu “tipi” – skaidrojumi kādēļ šeit vērts kavēties citiem un kā pats Obama te vadījis savu dienu..

Lielisks piemērs kam līdzināties ir britu premjers Deivids Kamerons, kura foursquare komunikācija rit foursquare.com/number10gov. Slavenais Dauningstrītas 10 numurs - Viņa majestātes valdības sēdeklis (vai redzat zināmu līdzību ar pašmāju valdības nama twitter konta @brivibas36 nosaukumu, starp citu) regulāri komunicē virknē sociālo platformu un arī 4sq. Salīdzinoši oriģināla ir 4sq liste (apkopojums par apmeklēšanas vērtiem foursquare kartē atzīmētiem punktiem), kurā apkopota virkne faktu par šo slaveno namu, kura fasādē rotājušies neskaitāmi Apvienotās Karalistes valdības vadītāji.

Kameronam seko ap 4500+ foursquare lietotāju.

Vai es gara acīm spēju ieraudzīt Rīgas pils vai Brīvības ielas nama eleganti noformētus risinājumus?. Jā gan.

Taču – foursquare ir tāda “mēru lieta” – kartē atzīmētā punktiņa visbiežāko apmeklētāju sauc par mēru (mayor). No pašvaldību vadītājiem izcilības piemērs ir jau cienījamos gados esošais Ņujorkas pilsētas mērs Blūmbergs, kas realizē stratēģiju – būt parastam pilsonim, foursquare lietotājam. Savā profilā foursquare.com/mikebloomberg Ņujorkietis diendienā tiekas ar pilsētniekiem, piedalās pasākumos, sarokojas, atklāj jaunas celtnes.

Mērs Blūmbergs kā redzam ir izcīnījis savu foursquare mēra vietu pašvaldības ēkā, sakrājis dažu virtuālo nozīmīti, bet kopumā bijis – viens  no mums. Viņa aktivitātēm foursquare seko 5100+ 4sq fanu.

Par iespēju izmantot 4sq Rīgas domes vadītājam jau izteicos blogdomā un šo tematu vairs neskaršu. Nils Ušakovs pašlaik koncentrējas uz twitter un facebook un kā minēja – tuvākajā laikā neplāno paplašināt sociālo platformu izmantošanu.

Ar sociālo platfomu izmantošanu nebūt nav viegli. Tante Bauskā piktojas, ka ministrs “dauzās tai internetā” un nevelta sevi par visiem 100 tiešajam darbam. Digitālās paaudzes pilsoņi skaišas, ja neatbild pusstundas laikā uz piezīmi (mention) twitter. Patiesība ir kaut kur pa vidu un līdzsvarā starp sociālo platformu pārsātinātību un pārdomātu pašam politiķim ērtāko sociālo platformu komplektu.

Dažādo platformu savstarpēja saslēgšana un samaisīšana noved pie atzīstamiem rezultātiem. Tā piemēram Baltā nama atzīmēšanos 4sq redz visi 2,7 miljoni TheWhiteHouse twitter sekotāju, prezidenta Obamas 12 miljoni twitterdraugu pulks un vairāk nekā 25 miljoni labpatikas klikšķinātāju facebook. Un te jau mēs redzam jebkuras ziņas patieso izplatības mērogu. Līdzīgi tas arī citu, manis pieminēto politiķu gadījumā, kad saliedētā sociālo platformu mehānismā, foursquare ieņem savu stabilu vietu kā vispārliecinošākais mirkļa un klātbūtnes ziņotājs (laipa uz citām saziņas telpām ar ticamāko acumirkļa vēstījumu).

Vai tuvākajā laikā redzēsim kādu kustību vadošo politiķu grupā, pašu mājās, lūkojoties no ģeolokāciju (uz lietotāja atrašanos balstītos sociālo platformu) risinājumu skatpunkta? Vai kādam būs svarīgi vēstīt “no notikuma vietas”? Atgādiniet – kad tuvākās vēlēšanas?

Kopš sidrabainā kino ekrāna maģisko mirgojumu papildina slinkajam pilsonim tik ērtā TV kastīte pagājušas jau daudzas desmitgades. Un mājas kino modes fāzes – no melnbalta šņācēja – kuba līdz pat gigantiskām un plānām superskaņas pavadītām plazmas sienām – to esam pieredzējuši jau pašu acīm.

Nākamais solis ir interneta televīzijas ar datoram piemēroto interaktivitāti, ērti pārskatāmu programmu un iemīļoto pārraižu arhīvu. Taču interneta TV, mazākais pašu mājās, ir jaunums un ikdiena rit ar oranžā portāla televīziju un Lattelecom risinājumu. Un lai noskaidrojam jau pirmajās rindkopās – esmu Lattelecom interneta TV fans un regulārs skatītājs. Visupirms jau tādēļ, ka šeit mēs varam runāt par plašu TV kanālu piedāvājumu – no kopskaitā 22 programmām (no mobilās ierīces optimizētajā www lapā gan pagaidām tikai 16) ir ko izvēlēties. Un ja Tavā ikdienā, mans draugs un lasītāj, daļu laika paņem arī televīzijas kanālu satura lūkošana – te ir ko atrast.

(ekrānšāviņš no mobilās ierīces)

Otrām kārtām – man joprojām šķiet, ka ērtākā TV programma pieejama tieši Lattelecom interneta TV. Ja nemaldos – vēl aizvadītajā gadā par šo risinājumu priecājos. Un ja nu ir tā, ka Tev, mans draugs un lasītāj, man neizskaidrojamu iemeslu dēļ netīk klusā mirklī lapot drukātu TV programmu, Lattelecom radījis speciālu aplikāciju, lai Tu sekotu TV aktualitātēm ar savu gudro tālruni.

Ar mazu reveransu – piebildīšu – mans mobilo pakalpojumu sniedzējs arī ir izcila servisa uzņēmums un – pateicoties ātram mobilajam internetam es esmu skatījies tālrunī Lattelecom interneta TV jau aizvadītajā novembrī.. Baudāmi un klausāmi. Starp citu, varētu būt ērti ne vien darbu starplaikos, bet arī ceļā uz mājām, ja pats neesi pie auto stūres.

Patlaban pieeja Lattelecom interneta TV no mobilajām ierīcēm iespējama tikai ierobežotam lietotāju skaitam. Es teiktu, ka šeit jābūt iespējai – izlaist mobilo versiju un doties uz pakalpojuma pilno www lappusi. Jā – patērēšu lielāku datu apjomu, bet, kā jau pierādīts – skatīties bija/ir iespējams. Ja manā mobilajā ierīcē ir pārlūks, kas ļauj pilnvērtīgi lapot pilanpjoma www saturu, šāda izvēle būtu tikai loģiska.

Ja par mobilo televīziju – te domāts tieši par datu apjoma saudzīgāku lietošanu. Testu vidē interneta TV varam izvēlēties atskaņošanas kvalitāti.

(ekrānšāviņš no mobilās ierīces)

Manas attiecības ar šo Lattelecom risinājumu ir draudzīgas, un pirms neilga mirkļa manā interneta TV parādījās arhīva sadaļa, kas kā saprotams ir sekojošais loģiskais jaunums Lattelecom klientiem. Un tas jau ir patīkams pakalpojuma papildinājums!. Arhivētā veidā var skatīt pagaidām nelielu skaitu programmu – vien pašmāju LTV1, LTV7, LNT, Tv5 un izklaides 2. kanālu. Protams, TV3 iecirtīgi palicis pie sava un ļauj mums vien dažas pārraides lūkot savā tv3 play (kas starp citu ir izcili lietotājam nedraudzīgs veidojums ar uzbāzīgām un nepiedodami garām starpreklāmām) un ne Lattelecom, ne draugiem TV nav ne vēsts no MTG latviski runājošā trešā..

Šis ir jau otrs reveranss un atkāpe par pakalpojumiem, kuri ir ārpus nosaukuma “interneta televīzija”. Patērētājs nešķiro, bet izvēlas ērtāko, un kopš TV3 nav pieejams manā interneta TV, es ļoti ierobežoti tveru tā ziņas, kur nu vēl kādu citu no produktiem/pārraidēm. Tajā pašā laikā (un varam pat sacīt – tam pretī) – daudz lielāku vērību veltu saturam, kuru ērti varu pārlūkot sev ērtajā interneta televīzijā.

Ko es šobrīd iegūstu no interneta TV arhīva?. Pieeju vadošajiem Latvijas kanāliem, jebkurai pārraidei piecām aizvadītajām dienām. Nekas daudz, jūs teiksiet. Bet patiesībā šī “atpakaļskatīšanās” opcija ir tik lieliska, ka nereti dienām nav vēlmes slēgt lielo TV kasti (mūsmājās, starp citu, arī ar Lattelecom digitālo TV, kurā, kā zinām, ir arhīva un pat nākotnes ieraksta iespēja).

(skats uz arhīvu no google chrome)

Par TV saturu kopumā daudz profesionālāk spēs izteikties Anda Rožukalne, savukārt procesus TV kanālos ietkmēt, ceru, lieliski veiksies jaunajai NELPL vadībai.

Es kā patērētājs parastais un latvietis kritiskais gaidu vien iespēju turpmāk sinhronizēt digi TV un manu interneta TV. Es ļoti priecātos par iespēju ar mobilo ierīci savā digi TV kontā iekļaut ierakstāmo pārraidi (kā attālinātā pults), jo nereti aizmirsies mājās iestatīt kādas interesantas pārraides ierakstu, vai arī redzi, ka kavēsies uz iecienītā seriāla sākumu. Un tad jau.. Starp citu – domāju, ka šāds risinājums ir pavisam tuvā nākotne.

Digitālā un interneta televīzija (vēl piedevām ar mobilo risinājumu) manī desmitkārt mazinājusi vēlmi iedūcināt kādu no filmu lejupielādes resursiem, jo ja noskaņojums – izritini arhīvā saglabātās sērijas viens divi – visas nedēļas garumā..

Starp citu – vai esi pamanījis kā savā blogā par TV arhīva jaunumiem raksta Kristaps? Nobalso – kuru no interneta TV Tu lieto ikdienā!.

Nākas vien priecāties par Latvijā aktīvajiem cilvēkiem, kuru domas un atšķirīgie viedokļi ļauj rast savu patiesību jautājumā par ACTA (viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums).

Zemāk apkopoju blogos un komentāros paustās domas, kuras ir gan par, gan pret ACTA.

Nožēlojami, ka 2012.gadā, Eiropas valstī Latvijā, mums jāsastopas ar “virsdokumentu”, kas tapis slepenībā un bez neatkarīgu ekspertu iesaistes. Nožēlojami, ka kā arguments Ekonomikas ministrijas un citu valsts pāvaldes un eiroparlamentāriešu apgalvojumos, runājot par ACTA izskanēja “teksts bija pieejams jau ilgāku laiku”. Šāda vieda manipulācijas bija raksturīgas 1990-to gadu stihiskajai prihvatizācijai vai vēlāko gadu “vajadzīgu” būvprojektu virzīšanai, kad sludinājums piedalīties sabiedriskajā apspriešanā tika publicēts neievērojamākajā no iespējamajiem drukātajiem izdevumiem, tādējādi izpildot formālo prasību, bet panākot nulles līmeņa kontrargumentus.

Šāda līmeņa diskusija sabiedrībā par ACTA, kas, kā paredzams, skartu mūsu ikdienu daudzus turpmākos gadus nedara godu nevienai valstij. Gan valdības, gan, jo sevišķi Ekonomikas Ministrijas pārstāvjiem vajadzētu vismaz atvainoties par šādu – informatīvu kļūmi. Un skaidrojumam vajadzētu būt plašākam par “neko jaunu nepasaka”, jo tādā gadījumā, piedodiet nav nepieciešamības tērēt ministrijas, ekspertu un parlamentāriešu darba stundas (kuras apmaksājam mēs, šai valstij lojālie, palikušie un nodokļus maksājošie), radot dokumentu, kas kompilē “visu, kas jau ir citur”. Vai tikai man tas atgādina laisko studentu resursu Atlants?

Tādēļ es priecājos, ka sākušās diskusijas gan par ACTA “burtu”, gan garu. Priecājos, ka pilsoniskās sirdsapziņas projektā ManaBalss rit aktīva darbība, lai apturētu nekorektā manierē radīto dokumentu.

Lielākas manas personiskās bažas ir lasot ACTA tekstu un domājot, ka daudz “pelēko zonu” ļauts noteikt parakstījušo pušu (valstu) likumdevējiem. Un, lai atceramies mūsu ierasto izpildīgumu, iekļaujot kā obligātas tās normas un nosacījumus, kuras ES un Latvijas likumdošanas salāgošanas procesā tika minētas kā varbūtējas un apspriežamas. Ne tikai ACTA un tās komiteja (padomijas “troikas” analogs), ir biedējoša ar savu plašo manipulāciju iespējamību (kuru apstrīdēšanu nepratu nepārprotami lasīt ACTA tekstā), bet arī mūsu institucionālo atmiņu (lasi – zinošos un pieredzējušos, domājšos darbiniekus) daudzviet optimizāciju laikā zaudējusī ierēdniecība, kura labprāt piekrītoši ierakstīs vietējos likumdošanas aktos “vajadzīgo”..

Dažādi viedokļi par/pret ACTA latviešu valodā.

Lasot ACTA: pirmās piezīmes 27.01
Kas ir ACTA? 30.01
Jurģis Ķiršakmens: Kāpēc es esmu pret ACTA 30.01
ACTA analīze 31.01
Par ACTA mītiem un īstenību 01.02
Nedaudz par ACTA, autortiesībām un “intelektuālo īpašumu” 01.02
Publiskās debates “Valdība atbalsta Latvijas pievienošanos ACTA līgumam” 01.02
Dubultsietiens (#IR abonentiem) 01.02
ACTA tumšā puse. Par ko mums nestāsta politiķi. 03.02

Ja esi guvis ieskatu ACTA, lasījis tā tekstu (MS word dokuments no Ministru kabineta mājaslapas), iesaku ielūkoties ManaBalss.lv

Attēls © Shutterstock.com

Nē – šeit nebūs aģitācijas uzsaukuma par vai pret.

Esmu primitīvi tulkojis vienu no klipiem, kuru savā nācijas saprašanās kampaņā “Saki to vācu valodā” radījusi RTL. Tā ir privātas TV kompānijas iniciatīva veicināt sapratni un saprašanos.

Kampaņā piedalās virkne Vāciju par savu mītnes, darba un izglītības zemi izvēlējušies, sabiedrībā atpazīstami nevācieši. Turcijas, Itālijas un Ukrainas ļaudis.. Un runā vienā – vācu valodā..

6IbZbEowrTI

“Esmu to paveicis. Tas prasīja ilgu laiku..
Iesākumā domāju, ka man nebūs pa spēkam..
Ja Tu to paveic, tā ir daļa no tevis..
Iesākumā nepavisam nav viegli.. Tas prasa būt drosmīgam.. Tev nepieciešama griba un pacietība..
Disciplīna un par visu vairāk izturība..
Viss sākas ar pirmo soli. Tev vienkārši jāsāk!. Un jādodas uz priekšu!. Soli pa solim.
Un ja Tu iesāc – citi Tev, iespējams, sekos..
Mēs katrs reiz esam sākuši mācīties runāt vācu valodā.
Katram tas bijis citādi. Katrs no mums daudz guvis caur to. Katrs no mums!.
Kas tāds ir vērtība visos laikos. Jā – tas atmaksājas!. Un tas atmaksāsies arī Tev.
Neesi bez valodas – un saki ko Tu domā un jūti. Mācies vācu valodu arī Tu!.
Vācu valoda ir “rokenrols”!
Esi drosmīgs!. Padari vācu valodu par savu valodu! Tu to vari.
Dari! Arī Tev taču ir kas sakāms! Katram ir kas sakāms!.
Es to saku vācu valodā.
Saki to vācu valodā!”

(c) RTL 2011

Vienā no agrīnām sarunām par foursquare, Rolands Priednieks nodēvēja šīs, uz lietotāja atrašanos balstītās sociālās platformas, dalībniekus, kuriem angliski dots “mayor”  nosaukums, par ķēniņiem. Un tiesa – cilvēks, kas kādā no kartē atzīmētajiem zemeslodes punktiem bijis biežāks viesis par citiem, ir tāds kā valdnieks. Un ja nu vēl attīstām angļu “mans nams mana pils”..
Tomēr ne par nosaukumiem. Šodien bloga slejās šķiram jaunu lappusi. Tie ir gan stāsti par foursquare, kas še sekos – tomēr stāsti un sarunas ar man svešiem, bet pamanītiem Latvijas foursquare republikas pilsoņiem.

KinoKaraļvalsts 1930+ apmeklētāji 5700+ atzīmēšanās reižu

Mans sarunas biedrs ir Linards (@LinardsL), kurš janvāra pirmajā pusē nes foursquare populārākā Rīgas pilsētas kinoteātra ForumCinemas mayor, jeb, ja nu Tev, manu lasītāj, labpatīk, “ķēniņa” vārdu. Tiekamies darbadienas vakarā, un kafejnīcā nekļūdīgi atpazīstu cilvēku, kas manī lūkojies jau no 4sq un twitter kontu profila foto – vīrieti pēc 30 ar dziļu skatienu.
“Ar foursquare man ir bijis interesants piedzīvojums,”  stāsta Linards. “Vai atceries pirms dažiem gadiem Bite atklāja savu jauno veikalu, un toreiz es pat vinnēju telefonu“. Linards atstāsta vienu no Latvijas foursquare kopienas vēstures zīmīgākajiem stāstiem līdz šim – Bite Mobilo tehnoloģiju centra atklāšanu, kur pirmoreiz kā spēles un atraktivitātes elements tika izmantots foursquare. Daži no 4sq pirmajiem entuziastiem joprojām lepojas ar foursquare swarm nozīmīti, kuru ieguva tieši šai norisē.
“Tajā dienā pat biju nolēmis pasākumu neapmeklēt, bet lasīju twitter ziņu, kuru bija publicējis Māris Plūme (sabiedrisko attiecību aģentūras Hauska partneris), kurā bija sacīts, ka laiks “iečekoties” ir līdz 18:00,” turpina mans sarunu biedrs.
Pārvarējis dienas nogurumu, Linards aizbrauca līdz Merķeļa ielai, pārmija dažus vārdus ar paziņām, nobaudīja Krstobala Alonso viesmīlību un spirdzinošo kokteili un devās tālāk – vakara darbos. Jau ceļā uz Jūrmalu tālrunī iezvanījās numurs, kas nešķita pazīstams un.. Sekoja paziņojums par uzvaru izlozē.

Spoži iesākusies – foursquare ikdiena turpinājās.
“Sākumā jau slimoju ar visiem raksturīgo kaiti – atzīmējos vai visos kartē redzamajos punktiņos, veidoju jaunus, bet nu esmu izaudzis savā foursquare uztverē,” bilst Linards. Pēc pirmās “location based”  eiforijas iestājies posms, kurā viņš saviem draugiem foursquare vēsta vien par svarīgākajām pieturām ikdienas darbu un atpūtas ritmā.
“Ar forumu (kino ForumCinemas) ir tā, ka man patīk kino un foursquare mayor statusam palīdz tas, ka nāku uz filmām arī kopā ar bērniem. Tā nu kopumā esmu te biežāk nekā jauns cilvēks, kuram vēl nav ģimenes. Piedevām – pagājušā gada beigās un šī sākumā repertuārā tiešām ir daudz skatīšanās vērtu filmu”.

ilustrācija – @linardsl twitter profils

Viena no mazajām kaislībām ir ceļojumi, kuros foursquare punktu sistēma, kas atzīmē katru sevišķāku aktivitāti, vēl jo vairāk pasvītro tāla ceļojuma īpašo gaisotni.
“Iekāpjot lidmašīnā, pārsēžoties un izkāpjot galamērķī, es redzu lielo, nolidoto kilometru/jūdžu skaitu, un ir gandrīz vai žēl, ka neesmu saglabājis kādā ekrānšaviņā šo ceļojuma pieturzīmi,” nosaka Linards. Dažās no aizvadītā gada laikā apmeklētajām valstīm, viesnīcās un atpūtas centros Linards ir ‘ķēniņš”, bet citādi viņš nav mednieks, kas tiecas sakrāt pēc iespējas vairāk foursquare kartētās “karaļvalstis”.

Turpmāk vēl.

Iespējams, ka šo varētu saukt par “aplikāciju gadu”. Kā android, tā arī iOs lietotājus iepriecina dažādi jauni vairāk un mazāk noderīgi izstrādājumi. Kā nekā, pat zemajās toņkārtās ducinošie Latvijas rūsmetālisti Skyforger radījuši sev veltītu “laika bendi” android platformai.

Taču šoreiz par daudz nopietnākiem – finanšu tirgus spēlētājiem.

FKTK mājaslapā uzskaitītas kredītiestādes, no kurām 22 ir bankas (tai skaitā Latvijas Krājbanka), kas pašlaik darbojas Latvijā. Ja nealojos, pat pēc pēdējā ceturkšņa turbulencēm pirmais piecinieks ir nemainīgs – Swedbank, SEB, Nordea, DNB un AB.lv. Visas ir nopietni vērtējamas finanšu tirgū, taču katrai ir atšķirīga pieeja komunikācijā ar klientu.

Patiesībā atšķirīgas cita no citas šajā aspektā ir katra no 22 bankām. Dažas ikdienas saziņas instrumentārijā iekļāvušas visus iespējamos sociālo platformu, jaunāko tehnoloģiju un komunikāciju rīkus, citām – liels solis bijs telefonbankas pakalpojuma ieviešana. Un tomēr – arī banku klienti ir atšķirīgi, un, iespējams, konservatīvākajai publikai, kuriem svarīga depozītu drošība, saziņa skype drīzāk šķistu kā mīnuss, savukārt mūždien mobilajam un darījumu virpulī ierautajam jaunajam wannabee Rokfelleram – liels bonuss ir bankas aplikācija, kas piemērota tieši viņa tālrunim.

No jau pieminētā Top5, par individuāliem un vietējam tirgum “ultramoderniem” risinājumiem domājušas trīs: – Swedbank, SEB un DNB. Tām visām trim ir savas iOs (iPhone) videi radītas aplikācijas.

Šonedēļ par savas iPhone aplikācijas izstrādi paziņoja SEB un ar šo arī rosināja ieskatīties kopējā pašmāju situācijā. Piebildīšu, ka mēģināju ielūkoties www parasta patērētāja acīm un ieraudzīt nepārprotami viegli samanāmos saziņas un attālinātas norēķinu informācijas kanālus. Sāksim ar AB.lv, kas eleganti un ar cieņu veidotajā www piedāvā klasisku bankas universālo pakalpojumu spektru. Tādi nieki kā twitter un Facebook kontaktinformācijā uzkrītoši neparādās. AB.lv gan pieļauj saziņu skype. DNB banka iet līdzīgu ceļu, tiesa – norādījusi, ka sasniedzama Facebook – un tur arī rodam ar tekstuālu un attēliem piepildītu saturu un 162 fanus, kas klikšķinājuši “like”.. Plašāku izvēli ārpus bankas www piedāvā Nordea, kur līdztekus sarunai skype varam vīterot twitter, skatīties youtube kanāla materiālus un bildītes flickr. Te gan jāpiebilst – ir jāieskatās un jāgrib saprast, ka miniatūrās šo sociālo platformu ikonas arī aizvedīs tālāk.. SEB atsvaidzinājusi savu www gluži nesen, kas arī ļāvis visus jaunos saziņas rīkus izcelt pirmlapā un te blakus citiem risinājumiem redzam arī vietējo sociālo platformu smagsvaru draugiem.lv un pat soundcloud, kurā apkopo SEB “radiomonitoringu”. Visbeidzot mūsu banku sistēmas, piedodiet, lēnīgais milzis Swedbank, kas piedāvājot augt kopā, gatavs sazināties twitter, Facebook, draugiem, youtube un pat foursquare.

Te jāpiemin, ka gan Nordea, gan SEB pieteikušas sevi uz lietotāja atrašanos balstītajā platformā foursquare, tomēr tas nepārprotami nav nolasāms kontaktu un banku www pirmlappusēs – iespējams, aktivitātes plašākā mērā vēl sekos..

Un nu – pēc ilgā un izvērstā ievada – esam no sociālajām platformām, kuras ērti sasniedzamas, izmantojot visurlīdziesošos tālruņus un planšetdatorus, nonākuši pie trīs banku iPhone aplikācijām. SEB savu risinājumu publiskoja gluži nesen, un pirmajās dienās tā iekļuvusi Top5 lejupielādētāko sarakstos. SEB uzticējis aplikācijas izstrādi VideInfra. DNB klientiem pieejamā aplikācija iTunes radīta DNB koncerna iekšienē. Swedbank aplikācija arīdzan tapusi pašu spēkiem.

Gatavojot šo apkopojošo publikāciju nācās nejauši veikt pat nelielu sociālo eksperimentu – noskaidrojot tieši vienu skaitli – aktuālo lejupielāžu skaitu, kopš aplikāciju izstrādes un publikācijas mirkļa iTunes, bija iespēja mērīt komunikācijas kanālu ātrdarbību. DNB, kura, kā jau minēts – neizvērš plašas aktivitātes sociālajās platformās, lakoniski un precīzi, sniedza atbildi, izmantojot bankas publisko e-pastu, dažu stundu laikā. SEB banka – pus stundas laikā – dažu twitter ziņojumu ietvarā, kas šoreiz izrādījās ātrākais un operatīvākais no saziņas kanāliem. Swedbank – lai arī ļoti precīzi, ar automātiskiem un individuāliem ziņojumiem informējot par saņemšanu, virzīšanu atbildīgajam speciālistam un saziņu twitter, saskaitīt aktuālās lejupielādes veicās vis lēnāk, taču atbilde kopumā nepārsniedza vienu darba dienu.

Te jānorāda – iTunes jebkurš interesents nevar brīvi gūt informāciju par konkrētās aplikācijas lietotāju skaitu. Šādu statistiku dara redzamu vien izstrādātājiem un arī tikai – par savu produktu. Lai gan atsevišķi resursi apkopo kopējo aplikāciju skaitu iTunes, tā plašāk netiek atšifrēta, un man jāsaka paldies kredītiestādēm, ka tās ļāva uzzināt šos skaitļus.

Swedbank iPhone un iPad aplikācija lejuplādēta 9000+ reižu, piebilstot, ka Swedbank šādu saziņas un darījumu veikšanas opciju piedāvāja pirmā un vissenāk. DNB iPhone aplikāciju ir lejupielādējuši 1350+ lietotāji un tas noticis apmēram divu mēnešu laikā. SEB pirmajās divās dienās iekarojusi 250+ iphone lietotāju un klientu auditoriju. Šeit nav iespējams veikt salīdzinājumu veiktspējā, jo, līdzīgi kā atšķirīgas ir šo kredītiestāžu internetbankas, atšķiras arī funkcionalitāte, ko varat izmantot iPhone vai iPad. Nevaram arī spriest par lietotāju aktivitāti – pārāk atšķirīgs ir aplikāciju anonsēšanas laiks.

Interesi raisa apstāklis, ka Latvijā, gluži tāpat kā ASV, pirmā pie patērētāja nonāk iOs aplikācija un android tai tikai seko. Kaut gan iOs ierīču lietotāju Latvijā nav ievērojami vairāk nekā android, drīzāk šī proporcija ir pretēja.

Mans retoriskais jautājums – kāda būs tālākā attīstība – kurp bankas grasās virzīties turpmāk, lai sniegtu ērtāko “mobilo pieredzi”?. Swedbank jau piedāvā Latvijas klientiem aplikāciju android vidē. SEB to sola darīt pieejamu visdrīzākajā laikā, savukārt DNB tuvākajos mēnešos. Jautājums par windows phone, šķiet ir neaktuāls, jo šos tālruņus arī Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, pagaidām lieto nebūtiska lietotāju kopiena..

Te jājautā – vai savos tālruņos saņemsim ne tikai valūtas kalkulatorus un elementāro transakciju iespējas, jeb tās tiks papildinātas ar budžeta plānošanas rīkiem, autolīzinga un citu pakalpojumu iepazīšanas un izmantošanas iespējām?. Vai aplikācijās parādīsies izvēlne – ziedot labdarībai, tā atbalstot banku stiprinātos labās gribas projektus?. Vai maksājums par mobilajām komunikācijām tiks vienkāršots un ar aplikāciju, vadoties no eksistējošā ierīces simkartes numura, būs iespējams veikt rēķina apmaksu ar mazāku klikšķu skaitu?. Vai aplikācijās tiks iestrādātas klientu lojalitātes programmas opcijas un informācija par ikmēneša sadarbības partneru sniegto pakalpojumu sevišķām cenām?

Vizualizācijai izmantoti iTunes piedāvātie aplikāciju ekrānšāviņi (printscreen)

Tikko foursquare paziņoja par kādu būtisku novitāti – explore funkcijas pievienošanu www.foursquare.com

Solījums uzlabot uz lietotāja atrašanos balstīto sociālo platformu virmoja vairākās Denisa Kraulija (Dennis Crowley) iepriekšējās lielajās intervijās. jau 2011 gada sākumā Deniss minēja savu un foursquare lielo sapni – būt par precīzāko kartogrāfisko un sociālo risinājumu “lai mūsu lietotājiem būtu ērti orientēties” līdz šim neiepazītā teritorijā.

Un – neiepazītais var būt tepat Tev blakus. Foursquare www risinājums – foursquare.com/explore ļauj ne vien sekot un atrast tuvākās apkaimes atpūtas, izklaides un maltīšu vietas, bet, piedāvā filtra opciju, atlasot Tevis – foursquare lietotāja vēl neapmeklētos šo kategoriju punktus.

Foursquare joprojām fokusējas uz lietotāja mobilo pieredzi – arī turpmāk dažādu platformu aplikācijas mobilajām ierīcēm tiks pilnveidotas un uzlabotas, taču tās papildinās pilnvērtīga web versija, kurā lieliski izpausties ne vien komerciālo risinājumu sniedzējiem ar savām zīmollappusēm (brand page), bet arī katram no mums – nospraužot virzienu – kurp doties.

Mēs varam pieņemt, ka līdz ar web risinājuma pilnveidi foursquare mērķē arī uz pasaules mērogiem iespaidīgo planšetierīču skaitu, jo iepriekš risinājums lietot 4sq bija vien iOs un Sony. Patiešām – daudz racionālāk ir papildināt web risinājuma lietojamību, kas ir univeršali pieejam ikvienam interesentam, nekā “piedzīt” savu aplikāciju risinājumus virknei dažādu “mapīšu” un “tabletīšu”. Ar explore foursquare kļūst atraktīvāka arī ceļotājiem, kas gaidot pārsēšanos uz nākamo reisu vada savas stundas lidostās un kavējas, lapojot internetus klēpjdatoros – varbūt tepat aiz stūra lidostas termināli atrodas kāda garda ēstuve, kas piedāvā gaidīšanas laiku īsināt daudz tīkamāk .

Gada sākumā Latvijas twitter lietotāji šķiet atklājuši uz foursquare balstīto servisu Forecast. Nākas tā secināt pēc ielūgumiem pievienoties jaunajai laika bendei un pēc Forecast spoguļošanās latviskajā twitter.

Pirmā mobilā aplikācija ar Forecast uz iPhone dienasgaismu ieraudzīja jau aizvadītā gada vasaras vidū un tika pamatīgi atjaunināta septembrī. Taču ne jau dažu mēnešu nobīde no pasaules “trenda” ir manas piezīmes temats.

Nākotnes paziņojumu servisi kā Forecast līdzinās Skārletai OHārai, kas bieži attrauca – “par to es domāšu rīt”. fastfwdme.com, pocketcrowd.com un tiem sekojošais forecast sola Tavu klātbūtni kādā vietā – nākotnē. Tas ir – ja pa vidu negadīsies kāds cits notikums, ja auto neiekļūs sastrēgumā, ja.. Vai uztvērāt domu?

Uz lietotāja atrašanos balstītie – location based servisi man tieši ar to mīļi un tīkami, ka tie ziņo par personas atrašanos kaut kur reālajā laikā. Ir lieliski izvēlēties explore opciju foursquare, ja esi citā pilsētā un atklāt jaunu un nezināmu līdz šim atpūtas vietu. Forecast un tam līdzīgie pēc būtības palīdz vienīgi tiem no mums, kuri vēl izslimo daudzskaitļu čekinu/iepēdošanas fāzi. Un – katram jau savs

/ceļojuma iespaidi vairākās sērijās/

Tirgošanās

Viena no Indijas nelaimēm ir vēlme valsts viesim (un jo sevišķi, ja tas ir tāds bālģīmis kā es) jebko pārdot.

Pirmā pastaigas diena gar slavenajiem Indijas vārtiem, kas ir Mumbajas vēsturiskā centra viens no atpazīstamākajiem kultūras pieminekļiem izvēršas interesanta. Ceļveži un arī pazīstamie ceļotāji, kas bijuši Indijā visi vienprātībā aicina būt izturīgam un nepadoties profesionālo diedelētāju uzlidojumiem. Vienkāršie klaudzināāji, kas taksometra logā cenšas ieskatīties cik tuvu iespējams un sauc “Father Baxi” (laikam jau dom’jot amerikāņu valūtu) ir viena kategorija. Pavisam citu metodi piekop ziedu virteņu meitene vecpilsētā. Trausla būtne, košā sari dāvina jasmīna ziedu virdeni, stāstot, ka tas tāpat – laimei. Kad noraidīti trīs piedāvājumi, taču ceturtais “māiļā miera labad”  pieņemts, seko aicinājums meitenei nopirkt ko ēdamu. Kad labdarģo darījumu vēlos noslēgt ar 50 rūpiju banknoti, atskan jautājums – “Tas par maz, Vai Tev nav vairāk!?”

Taksometra šoferis Muhamads (Moamats) kā gids laipni iesaka šopinga vietu – tas esot labs suvenīru veikals.

Tirgotava veldzē ar kondicionētu saltumu – plauktos audumi, tradicionālais plecu lakats – pašmina, 7 metri krāsanaina zīda – kas pareizi valkāts kļūst par sari, paklāji, 12 dīvāna spilnvenu komplekti. Lavandas smarža, vīraka smārds, pelējuma smaržas un stipras tējas tase, ko piedāvā katram godājamam viesim. Kad bedzot, pēc izsmeļošas lekcijas par ikkatru produktu un apmēram 99 apglavojumiem, ka īsteno kvalitāti atrast iespējams tikai ienākot pa šīm durvīm, lemju par labu kādai no precēm. Sākas kaulēšanās, kas arī pieder pie goda lietām. Tiek mainīti atlaižu apjomi, solīts, kalkulēts, piedāvāts norēķināties Indijas un Amerikas valūtās.

Beidzot ar iesaiņotu pašminu atstāju veikala telpas.

Brauciens cauri pilsētai ikreiz – gan šajā gan citās dienās ir piedzīvojums. Nemitīgie auto taures signāli, normālais tonis ielīst priekšā auto straumei krustojumā. Veitējo auto hierarhiju un noteikumus izprast nav iespējams, kaut man ir sajūta, ka auto, kas ved bālģīmi kotējas augstāk nekā tāda paša izmēra auto ar tikai Mumbajas iemītniekiem..

Ceļa malā ieraugu utobusa pieturu, kurā sēd ap divdesmit cilvēku. Mašīnu burzmā nelielu gabaliņu pirms mums ripo vietējais satiksmes autobuss. Taupot resursus tas ir auto bez sānu logiem – vējelis veldzē un nav jātērējas kondicionierim. Pēkšņi no busa, kas ripo ar apmēram 35 kilometru ātrumu sāk birt laukā vietējie. Braucam piecās joslās un autobuss ir mums priekšā kursējot pa iedomāto trešo (lasi – vidējo no abām pusēm raugoties). Vietējie pamanās izlavierēt starp auto straumi, kas menazina kustības ātrumu un tiem, kas no ielas malas steidz nokļūt līdz un IELEKT transporta līdzeklī. Iedomājories tamlīdzīgu ainu uz Salu tilta, iepretī Zaķusalai, kur kāds TV darbinieks naski cilpotu uz darbu esmu teju pie saprāta zaudēšanas robežas.. Viss veidzas bez starpgadījumeim, auto straume turpina savu kustību un zem TATA riteņiem neviens tā arī nepakļūst.

Kādā no nākamajiem suvenīru veikaliņiem pie iejas braši stāv smalks apsargs/portjē. Vaikala 4 stāvos glabājas tieši tādas pašas pašminas un pakāji. Cenas gan ir daudz augstākas, jo veikals apdzīvo visu ēku un patiesi preci var aplūkot labāk.

Nolemju, ka mana ikdiena dzerot vien negāzēto ūdeni ir makten vienmuļa. Dodos uz Mumbajas Rimi – tirdzniecības centra pazemes stāvā izvietotu lielu pārtikas veikalu. Pie ieejas mani pārbauda ar metāldetektooru – Mumbajā bažījas par to, lai neatkārtotos terora akti, kad dažādo reliģju fanātiķu sacīksete beidzās ar sprādzienu.

Ak jā – vai atceratis neseno Latvijas vēsturi un tirgotavas ar vārdu t-market. Nu un tagad varat idomāties kāds ir labs/ekskluzīvs pārtikas veikals šeit. Atradis ilgoto CocaCola, samaksāju par to, dodos laukā, taču pārtikas tirgotavas apsargs mani nelaiž, atgrūž atpakaļ (jā – atgrūž! bet nesvilpju viņam pa aausi, jo zēnam pie sāna karājas iespaidīgu apmēru pirmā pasaules kara laiku revolveris). Man atstājot viņa uzraudzīto saimniecību jāzurāda viņam čeks. Dodos atpakāl pie kases un, par laimi pirkuma čeks turpat vien mani gaida. Apsargs ar nicinājumu to paņem apzīmogo un nevērīgi man pamāj – esmu brīvs. Nosolos šo epizodi neaizmirst..

Vairākus vakarus ripinot pa pilsētu sastopu divu brāļu pārvaldītu ģimenes uzņēmumu – India Heritage. VIņu tirgotavas plauktos nav nekā atšķirīga (vismaz manas eiropieša acis nespēj atšķirt 100% kašmiru no tāda, kam ķokvilnas, vilnas vai zīda piejaukumi), bet brāļu manire piedāvāt ir ko vērta.

“Vai nopirki dāvanu sievai?” – [apstiprinoša atbilde] – “Tu taču neesi vīrietis, kura dzīvē ir tikais viena sieviete” – “SIeviete Tev ir viena, bet dāvanu nekad near būt par daudz lai viņu lutinātu” – “Tava sievasmāte ir jāgodā tādēļ atved viņai šo” un tā turpinās masīva psiholoģiskā apstrāde.

Ja kāds no Latvijas patiešām vēlas apgūt aktīvās pārdošanas iemaņas – rekomendēju un varu Jums piegādāt šo kungu precīzu adresi.

Satiksmes burzmā jau ne pirmo vakaru skatos uz motorikšām – mazim motorizētiem pļerdakiem, kuros soliņā aiz vadītāja vieta diviem. Vietējie šo nieku gan ignorē un rez Mumbajas ielās ar 70 km/h (kas ir, baidos, teju pie šī izstrādājuma spēju maksimuma) pa asfalta grambām planēja ģimene ar ne mazāk kā 3 pieaugušajiem un pulciņu bērnu. Nodomāju – nez kā ar tādu braukt.

Nereti Tavas vēlmes tiek saklausītas, pat ja tās neesi izteicis sevišķi skaidri..

Darījumu partneris pēc oficiālā pasākuma ierosina doties pie viņa uz mājām, paŗsēsties viņa auto un doties vakariņot. Atstājam dienas darbus aiz sevis, izejam uz trotuāra un ļaujamies satiksmes ārprāta, kas ir tik ierasts ikvienā pilsētā darba laikam beidzoties. Un tu re- partneris gandrīz vai aiz apakles sagrābj kādu motorikšu, brausamais apstājas un – leps par savu ātro “lomu” indiešu draugs aicina mani ieņemt vietu. Sākas viena no manām košākajām pieredzēm Mumbajā. Motorikša skan kā vectēva šperrats bez izpūtēja. Salonu pilda atgāzu, ielas putekļu, sviedru un trīskārtīgā odekolona smārds. Saožu gaisā savas bailes, jo redzu ka konstrukcija veidota no tievām un vieglām (lai motors šo veidojumu kustinātu iepriekš pieminētajā ātrumā). Drošibas karkass ir kādas no hindu vai puštu dievības labais prāts.. Traucam veikli līkumojot starp visiem citiem auto. Kravas mašīnas, kas dodas mājup o dienas darbiem ignorē mšu skaņu signālus un ik pa laikam strauji bremzējam. Ir visia gaumīgi redzēt, ka 5 centimetru attālumā no Tavas sejas svilpodams vibrē nebalansēts smagā vilcēja ritenis,  Vējš ko saceļ auto straume, motorikšas amortizatoru simboliskā darbība un troksnis, kas mai pārņēmis līdz kaulam. Tomēr, lūdzot Dievu, lai to nepazaudēju, rokās sažņaudzu savu tālruni un mēģinu fiksēt braucienu. Un te man veicas notvert labāko ceļojuma kadru..

Apstājamies pie daudzstāvus stāvvietas iebrauktuves un es dzīvs izkāpju no ši asfalta ceļu deltaplāna..

Tieši ar šiem diviem vārdiem man kārojas raksturot Latvijas Televīziju.

Ar katru manas dzīves gadu ir bijis arvienu mazāk ko atrast un par ko priecāties nacionālās TV vadošajā kanālā. Un, lai gan laika kavēšana pie TV droši vien nav lielums ar ko būtu jālepojas, svētdienās ikreiz centos atlicināt laiku vienīgajam LTV analītiskajam raidījumam – DeFacto. Noskatījos aktuālo pārraidi un manu sašutumu kāds no draugiem iespējam lasīja twitter vidē.

Gadu gaitā LTV saturs kļuvis liesāks un liesāks. Tagad tas ir kā sakaltušas maizes rieciens, kuru jau sāk apklāt pleējuma baltā pūka.

Kā lielisku pelēka vai pat melna PR paraugu varu rekomendēt sižetu par varas cīkstiņiem Nacionālajā Operā. Galvenās spēlējošas puses – kultūras ministre Grende un Naionālās Operas līdzšinējais direktors Žagars. Ar patiesu aizgrābtību varam sižetā rudzīties uz sarunas dalībniekam Žagaram nezinot veiktu un vēlāk medija darbiniecei nodotu ierakstu, kurā tā iniciatore ministre bilst teju vai dažus vārdus, bet Žagars ir manāmi iekarsis. Šāda veida “ieraksti”, jeb kompromāti top lieliski – persona, kas gatavojas ievilināt neglaimojošas situācijas pineklī otru, mulsina, mulsina, uzkurina sarunas toni un tad šķietami attālinās. Persona, kuras asā izteiksme cerēta fiksēt – turpina, nedomājot par sekām un izrunājas tieši tik neglīti, lai dažus teikumus pasniegtu izrauti no konteksta, tie izklausītos mazākais nepatīkami.

ljnWvMUEbjU – sižetu no LTV skatiet šeit.

Būsim atlāti, divatā esot, runājam mazāk noapaļotos teikumos, kā tad, kad uz mums pavērsts mediju darbinieku mikrafons. Tādēļ šāda – slepenierakstu publicēšana nekad neliecina par mediju darba kvalitāti – tā drīzāk ir norāde uz to, ka polittehnoloģijas virtuozs vai melnā PR meistars noplicinātjā TV organismā iešļācis žulti trāpīgi..

Atsevišķi žurnālisti izmanto tā saukto “slēpto kameru”, kas ir ētiski diskutabls risinājums, jo ne vienmēr sarunas partneris atsakās runāt ar presi, bet mediju darbinieks, lai ilustrētu sižetu sev vēlamā intonācijā ievieto šādu – it kā slepeni filmētu materiālu, tā radot sarunai negribētas fonu. LTVgadījumā tas ir vēl neētiskāk – sižetu ilustrē vienas puses apzināti virzīts audioieraksts. Un atkal – pēc sarunas twitter ar LTV vadītāju Kolāta kungu – es kā ierindas TV skatītājs, protams, izsaku nepārbaudītu (un varbūt nepārbaudāmu), toties gana loģisku apgalvojumu, ka ši ieraksts nonācis pie TV darbinieces ar Grendes starpniecību.

Tālākais ir cienīgs turpinājums šim audio – pati žurnāliste apgalvo, ka iespējams Žagars shēmojot līdzīgi kā Līnis un Rubenis, slēdzot līgumus ar citvalstu Operu vadītājiem.

Dāmas un kungi – ja jūsu rīcībā ir fakti par tik klajām nelikumībām un koruptīvām darbībām, tad dodieties ar kameru plecā uz tuvāko Valsts policijas iecirkni, rakstiet atbilstošu iesniegumu un esiet žurnālists, kas rīkojas atbildīgi. Šāda veida neapstiprināti apgalvojumi un vispārinājumi vairāk piedien caurkritušiem politikāņiem, ne LTV pārraidei, kas teicas būt analītiska.

Es neesmu Operas cienītājs tik lielā mērā, lai sauktos par aktīvu skatītāju. Un man nav ne vismazākās informācijas par Baltā nama finansēm. Tomēr es nespēju saprast kā sižets, kas jau sen aizbalansējis no ētikas robežas izgājis LTV ziņu dienesta iekšējo pašcenzūru un kā kas tik klaji neobjektīvs nokļuvis TV ekrānos!?

Vispārināt ir ārkārtīgi viegli “visi čigāni zog”, “visi krievi ir okupanti”, “visi žurnālisti ir pērkami” – tās ir dzirdētas un absolūti pretīgas frāzes. Ikvienā situācijā ir kā minimums trīs stāsti – mans, jūsu un patiesais, kas iekļauj daļas no mūsu abu stāstiem.

Es ceru, ka 2012 būs LTV atjaunošanas gads – ko arī no sirds novēlu – būt par nacionālās TV cienīgu pārraižu autoriem!